Normunds Avotiņš, speciāli “Amserv Motors” Ziņām.
Foto: Jānis Ozers.
2009. gada oktobris
Japāņi ir nedaudz līdzīgi latviešiem, jo arī viņiem patīk visur ieviest savu kārtību, patīk pelēkā krāsa un taisns leņķis. Lai gan nē, par to leņķi jau būtu pārspīlēts, citādi Toyota Verso sānos nebūtu iepresēts interesants vilnis. Savulaik pēc tādas formas atlēja betona plāksnes, pie kurām piestiprināja elitāru kūrortu un pionieru nometņu nosaukumus. Bet kas to tagad vairs atceras! Divu atsevišķu modeļu Corolla Verso un Avensis Verso vietā tagad ir viena – galīgā versija – Toyota Verso.
Spriežot pēc aizmugurējiem lukturiem, tam vajadzētu būt Corolla Verso turpinājumam, taču pēc izmēriem un neizmērojami nopietnā „skatiena” ir skaidrs – te rados Avensis. Lai gan asu attālums pieaudzis par nemanāmiem 3 centimetriem, salona plašumi ir karaliski. Priekšējos sēdekļos šķiet, ka kāds aizstiepis prom priekšējo paneli, un daļēji tā arī ir. Mērskalu kombinācija ir vidū. Tik lielā auto pēc tā nav īpašas vajadzības, taču Toyota uzskata, ka tādējādi vēl samazina „aklo zonu” un uzlabo redzamību.
Paveramies apkārt – jā, priekšējie statņi no vadītāja vietas izskatās tieviņi kā jaunas ābelītes, sānlogu līnija nolaista tik, cik zemu minivenā var nolaist, bet, paveroties spogulītī, aizmugurējais stikls nemaz nav redzams. Tas nenozīmē, ka stiklu kāds izsitis, vienkārši tāds ir ideālas pārskatāmības efekts.
Mūsdienu miniveni sacenšas, kuram vairāk kastīšu, bet Toyota Verso stāv no šīs kņadas nostāk. Priekšā gan ir divas cimdu kastītes (augšējā speciāli izveidota limonādes pudeļu dzesēšanai), taču negaidītās vietās atsprāgstošu vāku un vāciņu kā Yaris te nav. Toties ir Easy Flat-7 sēdekļu sistēma. Kā sola nosaukums, visam jānotiek viegli, jānolokās līdzeni un jāatrod vieta septiņiem pasažieriem. Lai zeme atveras, ja tā nav! Trešās un otrās rindas sēdekļi pieplok grīdai ar tādu degsmi, it kā sveicinātu pašu imperatoru, un izveidotais placdarms patiešām ir nevainojami gluds. Kad iedomātais imperators visžēlīgi ļauj saviem vasaļiem izsliet muguras, pašā aizmugurē gan var iespraukties tikai bērni. Matemātiski rezultātu tas nemaina - Toyota Verso ir septiņvietīgs, un, kaut arī pieskaitāms tā saucamajiem kompaktveniem, vairs nebūt nav kompakts.
„Galerijā” sēdošo dzīvi var atvieglot, par 20 centimetriem pabīdot otrās rindas krēslus. Arī pašiem tā ir labāk, jo vietas kājām vēl gana un paveras skaists skats caur panorāmas jumtu. Vadītājs tā esamību vairāk nojauš nekā redz, jo skatās uz priekšu pāri viļņveida panelim. Jaunā parauga stūre regulējas pēc augstuma un dziļuma, bet pārnesumkārbas svira nolikta precīzi tai paredzētajā vietā – pa tvērienam kā zobena spals. Mūsu auto gan karamākslu lietā likt neizdevās, jo 1,8 litru Valvematic motors savienots ar Multidrive S variatoru. Samuraja zibenīgums šim duetam nepiemīt, taču minivens atšķirībā no sporta auto vai džipa radīts, lai kalpotu, nevis – lai iekarotu. Ja braucot auto sanesīs, VSC sistēma ne tikai piebremzēs attiecīgos riteņus, bet arī pakalpīgi piestūrēs jūsu vietā ar Steering Torque Control sistēmas palīdzību. Nekādi nesanāk uzsākt braukt pret kalnu ar rokas kārbu? Nekas, ar laiku iemācīsieties, bet pagaidām lietojiet Toyota Verso Hill-start Assist.
Kamēr Toyota Verso kā upju kuģītis šūpojas pa nelīdzeno Rīgas asfaltu, ir laiks aplūkot salonu. Salīdzinājumā ar citām Toyota šai „priekšplāns” šķiet patukšs, taču jūs jau zināt, kāpēc. Mazliet izbrīna arī melnu, vienkāršu plastmasu pārbagātība. Arī tam ir izskaidrojums, ko sauc par ekoloģisko minimālismu, – 85 % plastmasas detaļu salonā pārstrādājamas otrreizējai izmantošanai. Laikam jau zaļi stiklotais radio panelis Corolla Verso tāds nebija, jo jaunajā modelī viduskonsole ir daudz vienkāršāka. Tomēr tajā ir gan dalīta klimata sistēma, gan plaša pielietojuma stereoiekārta ar dekoratīvu ķīļrakstu dzeltenajā displejā. Un, tā kā galīgajā versijā Toyota „nogriezusi” pretvēja troksni uz atzīmi „min” (mazliet šalc tikai spoguļi), radio pat nevajadzēs klausīties pārāk skaļi.
